Lūgšana Noviciātā

Formācijas laika uzdevums ir veidot garīgo telpu, lai lūgšana mūsu dzīvē būtu vissvarīgākā. Lūgšana – kas ir tikšanās ar Dievu un nepārtraukti būt Viņa klātbūtnē, neskatoties uz to, ko darām. Tieši tajā atklājas mūsu kontemplatīvi apustuliskais mūsu garīguma raksturs. Šādi izprastu lūgšanu mēs mācāmies visas dzīves garumā, cenšoties līdzsvarot un apvienot lūgšanu ar Dieva Vārda sludināšanu visur un visādos veidos.

Lūgšana noviciātā nav tikai iegūt kādu konkrētu stāju attiecībās ar Dievu, bet arī pievienoties māsu kopienas lūgšanām, kas aptver: Ikdienas Svēto Misi, Stundu Liturģiju, Rožukroni, Svēto Rakstu apceri un Adorāciju. Lielu uzmanību pievēršam Svēto Rakstu apcerei – meditācijai – mācāmies skatīties uz savu dzīvi caur Viņa perspektīvi. Īpašu vietu mūsu lūgšanā ieņem aizlūgšanas lūgšana un lūgšana par mirušajiem (katru dienu lūdzamies par mūsu Ordeņa labdariem).

Formācijas laika privilēģija ir ORATORIJS noviciātā. Tā ir neliela kapela ar Vissvētāko Sakramentu un tā atrodas netālu no mūsu klostera cellēm. Tā ir lūgšanu vieta, kas domāta tikai mums. Pateicoties tam, mūsu attiecības ar Jēzu – pamazām un attiecīgi pret katras māsas ilgām un atvērtību – var attīstīties un nostiprināties.