Novices pārdomas

Adventa Rekolekcijas arestā Bialovenkā (Białołęce) – tā bija mana pirmā pieredze ar šāda veida iestādēm. Pirmie iespaidi “stindzinoši”: apsardze atņem mums dokumentus, aiz mums aizveras vārti, seko gari, pelēki koridori, caur kuriem mēs ejam – skats kā filmā par cietumniekiem. Tālāk mēs tiekam sadalīti grupās, kuras sludinās rekolekcijas un “pie darba”. “Mūsu palīdzība ir Kunga vārdā”, pār mums bija nomodā Svētais Gars, bez Viņa mēs nespētu paveikt. Vārdi, kas tajā brīdī un vietā atskanēja sirdī bija: “spēks nespēkā pilnveidojas”, un “ne jau jūs runāsiet, bet ganjūsu Tēva Gars”; :Šo Dieva Gara darbošanos mēs arī piedzīvojām.

Skatoties no cilvēciskā viedokļa – esam tikai vājas sievietes. Nav viegli stāstīt par Dievu 20 – 30 vīriešiem, kurus ir ievainojis gan pašu, gan citu grēks.. Tomēr mēs piedzīvojām to, kā caur mūsu nespēku u Dieva Vārda spēku, ko Dievs lika mūsu mutē, Viņš pats darbojās un Arestu mūsu acu priekšā izmainīja tā, kas tas kļuva par Betlēmes kūtiņu. Kristus atnāca pie tiem, kuriem visvairāk Viņš bija vajadzīgs. Ne uz Marmora altāri skaistā kapelā, bet gan vienkāršā cietuma kapela. Viņš nāca uz tenisa galda, kurš bija apklāts ar baltu palagu. Vai tas nav brīnums? Vārds tapa Miesa. Tieši šajā vietā un mūsu acu priekšā notika Kristus Dzimšana.

* * *

Euharistija – tas ir laiks, kad katra no mums stāv Dieva priekšā un lūdz, lai Viņš ir tas, kas mani pārveido. Šis ir brīdis, kad Kristus mūs vieno.

Svētā Mise ir avots, no kura mēs smeļam spēku visai dienai. Tā ir brīnišķīga Dieva dāvana – nākot uz Euharistiju mēs apzināmies to kādas esam un lūdzam, lai Kristus maina, māca mīlestību, lai veidotu no mums vienu veselu, lai mūs vieno un veido par vienu ģimeni. Tas ir arī laiks, kad uzticam Dievam tos, kuri ir uzticējušies mūsu lūgšanām, tos, kurus mīlam. Tas ir dienas vislabākais brīdis, lai teiktu Dievam: Dievs, es Tev atdodu sevi, to, kas esmu, kas man ir un tos, kurus nesu sava sirdī.

Stundu liturģija – tā ir visas kopienas lūgšana. Mēs atklājam psalmu, himnu un lasījumu bagātību. Reizēm vārdi, kurus jau kādreiz dzirdējām, tagad iegūst jaunu jēgu un kļūst svarīgi – tas ir tā, it kā Dievs mums sūtītu info un norādījumus.